Salaca- upe Ziemeļvidzemē. Tā ir 96 km gara, sākas no Burtnieku ezera un ietek Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī. Kā daudzu Latvijas upju, arī Salacas plūdums nav vienmērīgs- tas sadalās gan mierīgos posmos, kur prakstiski nav straumes, gan arī diezgan straujos, krāčainosun akmeņainos posmos. Salaca slavena ar zivju bagātību. Šeit saglabāta lielākā dabīgā lašu populācija visā Austrumbaltijas reģionā, tāpēc upei piešķirts lašupes statuss, kas tai paredz īpašu aizsardzības režīmu. Tūristiem jāzin, ka atsevišķos Salacas posmos, kā arī dažādās sezonās makšķerēšana ir aizliegta!
Augštecē upe ir lēna, gultnē pārsvarā ir smiltis un dūņas. Posmā Mazsalaca- Mērnieki pieaug straumes ātrums, gultne šeit ir smilšaina, vietām to veido grants un akmeņi. Pēc Mērniekiem upe paplašinās, pieaug starumes ātrums, un gultni veido grants, oļi un akmeņi.
Salaca- upe Ziemeļvidzemē. Tā ir 96 km gara, sākas no Burtnieku ezera un ietek Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī. Kā daudzu Latvijas upju, arī Salacas plūdums nav vienmērīgs- tas sadalās gan mierīgos posmos, kur prakstiski nav straumes, gan arī diezgan straujos, krāčainosun akmeņainos posmos. Salaca slavena ar zivju bagātību. Šeit saglabāta lielākā dabīgā lašu populācija visā Austrumbaltijas reģionā, tāpēc upei piešķirts lašupes statuss, kas tai paredz īpašu aizsardzības režīmu. Tūristiem jāzin, ka atsevišķos Salacas posmos, kā arī dažādās sezonās makšķerēšana ir aizliegta!
Augštecē upe ir lēna, gultnē pārsvarā ir smiltis un dūņas. Posmā Mazsalaca- Mērnieki pieaug straumes ātrums, gultne šeit ir smilšaina, vietām to veido grants un akmeņi. Pēc Mērniekiem upe paplašinās, pieaug starumes ātrums, un gultni veido grants, oļi un akmeņi.
