#Ikšķile.
#Svētā Meinarda sala- uz kuras atrodas Latvijā senākās baznīcas drupas (sākta celt 1184.g.). Pirms vairāk nekā 800 gadiem līdz ar Svētā Meinarda baznīcas uzcelšanu sākas kristietības izplatīšanās Latvijā. To cēla pirmais baltu cilšu katoļu misionārs, kā arī pirmais Baznīcas organizācijas veidotājs Baltijas reģionā bīskaps Meinards. Šobrīd salā ir uzstādīts 10 m augsts metāla krusts (mākslinieks E. Samovičs) un akmens altāris (tēlnieks J. Karlovs). Konservācijas nolūkos 2002. gadā drupām uzlikts metāla segums.
# Nāves sala- agrāk pussala, tagad sala Daugavas kreisajā piekrastē. Tā aizņem aptuveni 2 km². Pirmā Pasaules kara laikā Krievijas karaspēkam atkāpjoties no Kurzemes un Zemgales, dažas karaspēka daļas bija palikušas Daugavas kreisajā krastā un ierakušās pussalas attekā. Šos ierakumus pakāpeniski paplašināja un izveidoja par stipru, diviem bataljoniem piemērotu placdarmu. 1916. gada 14. aprīlī 3. Kurzemes un 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonu norīkoja palīgā krievu vienībām aizstāvēt šo nelielo placdarmu Nocietinājumi tika intensīvi apšaudīti dienu un nakti. Aizstāvju vienības mainījās ik pa trim nedēļām. Pārmaiņus šie abi bataljoni cīnījās pret vāciešiem, kur ienaidnieki apmētāja viens otru ar rokas granātām. Aizsargājot šo placdarmu, abi latviešu bataljoni zaudēja 167 karavīrus, tāpēc strēlnieki šo vietu nosauca par Nāves salu. 1924. gada 27. jūlijā valsts prezidents Jānis Čakste atklāja pieminekli Nāves salas aizstāvjiem. Tā autors bija Eižens Laube. Pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzpludināšanas pussala izveidojusies par salu.
#Saulkalne
#Jāņu kalns- Senču svētkalniņš- varoņu piemiņas vieta. Latviešu tautas likteņupes Daugavas krastā Daugmalē atrodas pakalns, ko tautā dēvē par Jāņu kalnu. Kalna apkārtnē norisinājušās daudzas vēsturiskas cīņas. I pasaules karā te izcīnītas niknas kaujas. 1937. g. Meža dienās šai vietā iestādītie koki glabā atmiņas par varonīgajiem cīnītājiem, kuri, pildot savu karavīra augstāko pienākumu, nav žēlojuši dzīvību. Pakalna virsotnē piemiņas ozolu paēnā ir uzcelts akmens pamats jāņugunīm. 1994. g. uz šī pamata novietoja Tālivalža Muzikanta veidoto pieminekli „Gara spēkam un brīvībai”.