MARŠRUTI / Gauja / Jāņrāmis - Līgatne (Pārceltuve)

# “Jāņrāmis”

# Ramātu klintis- aiz sākuma punkta "Jāņrāmis" pēc apmēram pusotra kilometra Gaujas kreisajā krastā. Graciozas, augstas klintis, kuras pilnībā apskatīt var tikai no upes puses.Uz tālāko klinšu galu var nokļūt, ejot pa taciņu virs klintīm un tad nolaižoties pa diezgan stāvu celiņu zemāk. Klinšu sākumā tuvāk Gaujai atrodas plašā, bet samērā īsā Spulgsūnas ala, pieejama tikai no upes puses.Ala virs ūdens klinšu sākumā piešķir tām krietni noslēpumaināku skatu.Klintis samērā grūti pieejamas.

# Ērgļu klintis- varena, majestātiska siena, kas ceļas ārā tieši no Gaujas. Visiespaidīgākās klintis Gaujas ielejā, raksturīgas ar vienlaidu monolītu smilšakmens virsmu. Teika stāsta, ka atbalss pret šo klinti skanējusi kā ērģeles, tādēļ tās iedēvētas par Ērģeļu klintīm. Sākotnēji tās sauktas par Pieškaļu iezi, bet padomju gados pārdēvētas. Klinšu siena ir 700 m gara, un 300 m apskalo Gauja. Pirmos 130 m veido līdz 22 m augsta, vertikāla smilšakmens siena, tālāk iezīmējas vairāki upē nedaudz ievirzīti izciļņi.

# Sarkanās klintis jeb Raiskuma iezis-  atrodas Gaujas labā pamatkrasta masīvā apmēram 0.5 km no vecās Raiskuma jeb Lieplejas kroga ēkas uz augšu pa Gauju.Klints stiepjas vairāku simtu metru garumā un ir sarkanā krāsā.

# Cēsis

# Cīrulīši, “Žagarkalns”- kreisajā krastā.

# Rakšupe- kreisā krasta pieteka.

# Kvēpenes pilskalns- atrodas Gaujas labajā krastā, 6 km lejpus Cēsīm. Pilskalns ierīkots Gaujas senkrasta masīvā, uz 150 m garas zemes mēles. No dabas neizsargātajā pusē - dienvidrietumos pilskalna plakums norobežots ar diviem grāvjiem un trim vaļņiem. Vairums senatnes pētnieku izteikuši domu, ka Kvēpenes pilskalns ir Indriķa Hronikā minētā Satekles pils, kas bijusi slavenā latgaļu feodāļa Rūsiņa rezidence.  Par Kvēpenes pilskalnu saglabājusies teika, ka kalnā nav varējuši uzbūvēt pili: cik pa dienu uzcēluši, tik pa nakti velns nojaucis. Tā tas vilcies labu laiku, līdz beidzot nolēmuši iemūrēt pils pamatos kādu jaunavu. Tad velns atstājies un pili uzcēluši. Netālu no pilskalna, pie Kvēpeņu mājām dārza stūrī atrodas Upuru ozols, pie kura senlaikos esot upurēts un ziedota nauda.

# Briedīšu iezis- pēc ~1,5 km. Smilšakmens atsegums Gaujas kreisajā krastā.

# Amata- kreisā krasta pieteka.

# Ēdernieku klintis- pēc 700 m labajā krastā.

# Leimaņu iezis- kreisajā krastā.

# Ķūķu klintis- labajā krastā. Dabas pieminekli veido līdz 43 m augstās Gaujas labā pamatkrasta kraujas – Ķūķu iezis un Ēdernieku klintis, kā arī Leimaņu iezis kreisajā krastā, kuros atsedzas vidējā devona Živetas stāva Gaujas svītas smilšakmeņi un mālainie nogulumi, kā arī, Ķūķu ieža augšdaļā - augšējā devona Franas stāva Amatas svītas smilšakmeņi. Ķūķu ieža atsegumu kopējais garums ir 570 m, augstums līdz 15 m, Ēdernieku klintīm – 310 m, augstums līdz 10 m, bet Leimaņu iezim – 660 m, augstums līdz 8 m. 

# Skaļupe- kreisā krasta pieteka.

# Spriņģu iezis- smilšakmens klinšu siena Gaujas kreisajā krastā pirms Līgatnes. Ar vairākiem pārtraukumiem tā stiepjas 600 m garumā. Klinšu lielākais augstums 21 m. Skaistākais skats uz Spriņģu iezi paveras Gaujas laivotājiem, taču šajā vietā jāuzmanās no nelielajām krācēm un piespiedēm.

# Līgatne- kreisā krasta pieteka.

# Līgatnes pārceltuve- prāmis pār Gauju Līgatnē ir vienīgā šāda tipa pārceltuve Baltijā. Prāmi veido 2 kopā sastiprinātas laivas, uz kurām ir dēļu klājs. Pāri upei nostieptā trose neļauj prāmi aiznest pa straumi uz leju, bet no krasta uz krastu to pārvieto straumes spēks. Savā laikā Līgatnē pār Gauju ir bijuši 3 tilti. Līgatnes pārceltuvi pēc Otrā pasaules kara, kad tiltus iznīcināja, ierīkoja Līgatnes papīrfabrika, lai fabrikas strādnieki tiktu uz darbu no Pārgaujas. 

 

INFO:

  • Sarežģītība:
  • Starts:: Jāņrāmis
  • Finišs: Līgatne
  • garums: 29km
  • laiks: 1 dienas
  • naktsmītnes: naktsmītnes nav
  • Šķēršļi: krāces