MARŠRUTI / Gauja / Jāņrāmis - Sigulda

# “Jāņrāmis”

# Ramātu klintis- aiz sākuma punkta "Jāņrāmis" pēc apmēram pusotra kilometra Gaujas kreisajā krastā. Graciozas, augstas klintis, kuras pilnībā apskatīt var tikai no upes puses.Uz tālāko klinšu galu var nokļūt, ejot pa taciņu virs klintīm un tad nolaižoties pa diezgan stāvu celiņu zemāk. Klinšu sākumā tuvāk Gaujai atrodas plašā, bet samērā īsā Spulgsūnas ala, pieejama tikai no upes puses.Ala virs ūdens klinšu sākumā piešķir tām krietni noslēpumaināku skatu.Klintis samērā grūti pieejamas.

# Ērgļu klintis- varena, majestātiska siena, kas ceļas ārā tieši no Gaujas. Visiespaidīgākās klintis Gaujas ielejā, raksturīgas ar vienlaidu monolītu smilšakmens virsmu. Teika stāsta, ka atbalss pret šo klinti skanējusi kā ērģeles, tādēļ tās iedēvētas par Ērģeļu klintīm. Sākotnēji tās sauktas par Pieškaļu iezi, bet padomju gados pārdēvētas. Klinšu siena ir 700 m gara, un 300 m apskalo Gauja. Pirmos 130 m veido līdz 22 m augsta, vertikāla smilšakmens siena, tālāk iezīmējas vairāki upē nedaudz ievirzīti izciļņi.

# Sarkanās klintis jeb Raiskuma iezis-  atrodas Gaujas labā pamatkrasta masīvā apmēram 0.5 km no vecās Raiskuma jeb Lieplejas kroga ēkas uz augšu pa Gauju.Klints stiepjas vairāku simtu metru garumā un ir sarkanā krāsā.

# Cēsis

# Cīrulīši, “Žagarkalns”- kreisajā krastā.

# Rakšupe- kreisā krasta pieteka.

# Kvēpenes pilskalns- atrodas Gaujas labajā krastā, 6 km lejpus Cēsīm. Pilskalns ierīkots Gaujas senkrasta masīvā, uz 150 m garas zemes mēles. No dabas neizsargātajā pusē - dienvidrietumos pilskalna plakums norobežots ar diviem grāvjiem un trim vaļņiem. Vairums senatnes pētnieku izteikuši domu, ka Kvēpenes pilskalns ir Indriķa Hronikā minētā Satekles pils, kas bijusi slavenā latgaļu feodāļa Rūsiņa rezidence.  Par Kvēpenes pilskalnu saglabājusies teika, ka kalnā nav varējuši uzbūvēt pili: cik pa dienu uzcēluši, tik pa nakti velns nojaucis. Tā tas vilcies labu laiku, līdz beidzot nolēmuši iemūrēt pils pamatos kādu jaunavu. Tad velns atstājies un pili uzcēluši. Netālu no pilskalna, pie Kvēpeņu mājām dārza stūrī atrodas Upuru ozols, pie kura senlaikos esot upurēts un ziedota nauda. 

# Briedīšu iezis- pēc ~1,5 km. Smilšakmens atsegums Gaujas kreisajā krastā.

# Amata- kreisā krasta pieteka.

# Ēdernieku klintis- pēc 700 m labajā krastā.

# Leimaņu iezis- kreisajā krastā.

# Ķūķu klintis- labajā krastā. Dabas pieminekli veido līdz 43 m augstās Gaujas labā pamatkrasta kraujas – Ķūķu iezis un Ēdernieku klintis, kā arī Leimaņu iezis kreisajā krastā, kuros atsedzas vidējā devona Živetas stāva Gaujas svītas smilšakmeņi un mālainie nogulumi, kā arī, Ķūķu ieža augšdaļā - augšējā devona Franas stāva Amatas svītas smilšakmeņi. Ķūķu ieža atsegumu kopējais garums ir 570 m, augstums līdz 15 m, Ēdernieku klintīm – 310 m, augstums līdz 10 m, bet Leimaņu iezim – 660 m, augstums līdz 8 m.  

# Skaļupe- kreisā krasta pieteka.

# Spriņģu iezis- smilšakmens klinšu siena Gaujas kreisajā krastā pirms Līgatnes. Ar vairākiem pārtraukumiem tā stiepjas 600 m garumā. Klinšu lielākais augstums 21 m. Skaistākais skats uz Spriņģu iezi paveras Gaujas laivotājiem, taču šajā vietā jāuzmanās no nelielajām krācēm un piespiedēm.

# Līgatne- kreisā krasta pieteka.

# Līgatnes pārceltuve- prāmis pār Gauju Līgatnē ir vienīgā šāda tipa pārceltuve Baltijā. Prāmi veido 2 kopā sastiprinātas laivas, uz kurām ir dēļu klājs. Pāri upei nostieptā trose neļauj prāmi aiznest pa straumi uz leju, bet no krasta uz krastu to pārvieto straumes spēks. Savā laikā Līgatnē pār Gauju ir bijuši 3 tilti. Līgatnes pārceltuvi pēc Otrā pasaules kara, kad tiltus iznīcināja, ierīkoja Līgatnes papīrfabrika, lai fabrikas strādnieki tiktu uz darbu no Pārgaujas.  

# Jumpravu iezis- pēc 1.3 km Gaujas kreisajā krastā var aplūkot 250 m garo un 7 m augsto smilšakmens klints cilni - Jumpravu iezi. Iezī ir arī neliela ala, ko sauc par Taimiņu spraugu, iepretī Jumpraviezim Gaujā ir gleznaina saliņa.  

# Katrīnas iezis- pēc 700 m līdz 15 m augstas, 200 m platas Gaujas svītas smilšakmens klintis. Pie šī ieža Gauja krasi pagriežas - klintīm pusloka forma. Pie upes viskrasāk izceļas 15 m augsts nošķeltai piramīdai līdzīgs smilšakmens cilnis. Pārējā ieža daļa nav pie pašas upes, to aizsedz krūmi. Te krauja ir krietni augstāka par 15 m, taču arī nobiras te ir augstas. Daudz gravu. Līdz pusdienlaikam iezi apspīd saule - tad tas ir sevišķi skaists. 

# Gūdu klintis- pēc 900 m līdz 18 m augstas, ap 250 m platas Gaujas svītas smilšakmens klintis, atgādina milzu kuģa priekšgalu, kas nāk pretī pa Gauju - klints palikusi atvara vidū. Šajā daļā vertikālās sienas augstums ir 14 - 15 m. Ziemeļrietumu siena atvirzās no upes un sasniedz 18 m augstumu. Dienvidrietumu siena iet gar upi nemainot augstumu. Kopā ar nogāzi klintis ir 50 m augstas, taču liela daļa šeit ir nobiras - noslīdējumu masa. Vietā, kur klintis vistālāk atkāpjas no Gaujas, lai atkal tai tuvotos, ir redzama milzīga mālu noplūde. Te krīt lejup neliels strautiņš. 

# Draņķupīte- labā krasta pieteka.

# Tītmaņu iezis un Kaltītmaņu pilskalns- pēc 800 m. Te ir ala, kurā no soda ekspedīcijas slēpušies 1905. gada cīnītāji. Ēdienu ziemā tuvinieki viņiem nolaiduši no klints augšienes, lai vajātāji pa pēdām nenokļūtu pie slēptuves. Pieminot laimīgo izglābšanos, vēlāk te vienmēr svinējuši Jāņus, tādēļ ala nosaukta par Līgoņu alu. 

# Launaga iezis- pēc 1.9 km. Iezis vislabāk izskatās launaga laikā, kad to apspīd saule. No ieža augšas paveras lielisks skatu punkts. Vienlaidus masīvs te ir 250 m garš, taču izkliedēti atsegumi redzami kilometra garumā. Ieža rietumu galā reiz atradās īpatnēja ala. 

# Vildoga- kreisā krasta pieteka.

# Elpju iezis- 1,5 km aiz Launagieža Gaujas kreisajā krastā ir Elpju iezītis, 9 m augstumā. Aiz Elpju ieža, kas savu vārdu ieguvis no Elpju mājām, neliels strauts pa dziļu gravu ieplūst Gaujā. Tā ir senā Tildurga, ko tagad dēvē par Liepu strautu. Tā krastā ir Dagnes jeb Gančauska ala. 

# Brasla- labā krasta pieteka.

# Svīķupīte- kreisā krasta pieteka.

# Nurmižu gravu rezervāts- kreisajā krastā Valsts aizsargājams dabas objekts, apmeklētājiem slēgta teritorija.

# Viešu pilskalns- apmēram 2,5 km attālumā no Turaidas pils, pie Mellupes ietekas Gaujā. Spriežot pēc pilskalna nosaukuma, te valdījis lībiešu vecākais Vesiķis. Viņš bija Gaujas labā krasta Turaidas novada vecākais, kas 13. gadsimta sākumā pārņēma līvu karadraudzes vadīšanu no Kaupo. Par spīti savai vēsturiskai nozīmei Viešu pilskalns nav izpētīts, taču tas ir arheoloģisks Valsts nozīmes kultūras piemineklis. 

# Dauda- kreisā krasta pieteka.

# Vējupīte- kreisā krasta pieteka.

# Turaidas pils un Dainu (Turaidas) ala. Turaidas mūra pils būvniecība sākta 1214. gadā pēc Rīgas bīskapa Alberta norādījuma. No 13. gadsimta līdz 16. gadsimta otrai pusei Turaida bija nozīmīga Rīgas arhibīskapa saimniecības pils, arhibīskapijas Lībiešu gala centrs, novada pārvaldnieku dzīves vieta un militārs cietoksnis. Turaidas pils kalna pakājē, netālu no taciņas uz Dainu kalnu pie Gaujas , netālu no lauku ceļa gar kalnu, izbrienot caur garai zālei var redzēt nelielu atsegumu un tajā Turaidas alu. Ala atgādina pavērtu muti, ar zemu, platu ieeju, iekšpusē ieapaļa forma ar zemiem griestiem. Vienkāršas formas, neliela ala. Blakus atrodas maza nišiņa. 

# Gūtmaņa ala-12 m augstā, ap 50 m platā atsegumā Gaujas senkrastā - plašākā Latvijas ala. Sena kulta vieta, pat 19. gs. sākumā vēl slepus te ziedoja elku dieviem. Alas garums 18,8 m, platums 12 m, maksimālais griestu augstums 10 m (augstākā Latvijā), tilpums 500 m3, grīdas laukums 170 m2. Ieejas platums 10,6m. Kādreiz Gaujas līmenis bijis līdz pašai alai - tā radusies mijiedarbojoties Gaujai un avotam, kas te iztek joprojām.

# Siguldas tilts.

# Sigulda