MARŠRUTI / Gauja / Sigulda - Murjāņi

#Sigulda

#Siguldas tilts

#Bobsleja un kamaniņu trase- upes kreisajā pusē.

#Ķeizarkrēsls un Ķeizarskats- skatu vietas kopš 19.gs, kur tālu var redzēt Gaujas senieleju. Vietai nosaukumu devusi Krievijas cara Aleksandra II vizīte Siguldā un apkārtnē.  Gan no Ķeizara skata, gan Ķeizarkrēsla skatu vietām aizvijas kāpnes un takas lejup uz Gauju, sekojot pakāpieniem un norādēm, nonāksiet pie Velna alas. 

#Velnala klintis un Velna ala- Gaujas senielejas pēdējā varenākā klinšu siena upes labajā krastā- 250m gara un 15m augsta. Klintis ir veidojušās aptuveni pirms 10 000 gadu, devona laikmetā. Velnalas apkārtnes iežos sastopams Siguldas apkārtnē visbagātākais devona zivju fosiliju, piemēram, bruņuzivju, un floras atlieku komplekss. 8m virs ūdens līmeņa klintī izveidojusies Velna ala - sena kulta vieta un aizsargājams ģeoloģisks objekts. Alas dziļums sasniedz 35 m. Kopš uzcelts gājēju tilts pār Gauju, alu var aplūkot tikai no upes pretējā krasta. 

#Gājēju tiltiņš.

#Lorupe- kreisā krasta pieteka.

#Ziedleju klintis- ap 40 m garās klintis izvietojušās Gaujas vecupes krastā, tādēļ no upes, kā arī no ceļa tās nav redzamas. Tas ir iemesls, kādēļ šim objektam vairums paiet garām, to nepamanot. 

#Lielais akmens (labajā krastā) , nomente “Lielais akamens (kreisajā krastā)- tā ir veca plostnieku apmetne, Gauja tur met strauju līkumu un veidojas atstraume, radot ērtu ostu baļķu pludinātājiem. Krasta pavēnī, koku ieskauts un strauta apskalots, atrodas lielais akmens. Par plostnieku laikiem liecina iespaidīgā enkurcilpa turpat krastā, mazliet augstāk kalnā. Tas ir liels kalts gredzens pie kura savulaik tika atsieti plosti.

#Katlapu iezis- neliels smilšakmens atsegums Gaujas kreisajā krastā – lielākais un pēdējais no Gaujas senlejas atsegumiem.

#Egļupe- kreisā krasta pieteka.

#Inčupīte- kreisā krasta pieteka.

#Lojas ieteka- labā krasta vecupē.

#Inčukalna- Valmieras ceļa tilts/Murjāņi.