MARŠRUTI / Salaca / Staicele - Vecsalaca

# Rēciema krasts- Salacas kreisajā krastā. Rēciema upei pāri ved gaisa tilts uz Staiceļu parku Salacas labajā krastā.

# Ramukas stāvkrasts- pēc 1.2 km Salacas labajā krastā. Nostāsti min, ka tur atradusies senā lībiešu pils Ramzeja.

# Ozoliņu Svētais dižakmens- vēl pēc 1 km Salacas labā krasta ielejā. Braucot ar laivām, akmeni nevar redzēt. Tas aytodams, ja, pabraucot garām Baložu māju aploka pļavai, piestāj labajā krastā un dodas gar meža malu prom no upes. Pēc 50 m uzdursieties iespaidīgam akmenim- augstums- 1.2m, platums- 4.8 m, garums- 6.3 m, perimetrs- 18.7 m.

# Vīkšņu ala- pēc 700 m labajā krastā slaidā upes līkumā pa kreisi slejas 12 m augsta krauja ar līdz 5 m augstiem smilšakmens atsegumiem. Tajā ir 24 m dziļa ala ar divām telpām, un no alas iztek avotiņš.

# Pēc 500 m strauts no kreisā krasta, tūlīt aiz tā- smilšakmens atsegums, kur var samanīt vairākas tumšas spraugas.

# Jogla- kreisā krasta pieteka.

# “Ķekari”- labajā krastā vietējo saimnieku ierīkota ūdenstūristu atpūtas vieta.

# Pie Puršēniem trosu tiltiņš pār Salacu. Mazliet lejup pa Salacu tās kreisajā krastā ir Āpšu grava, kurai nosaukumu devušas daudzās āpšu alas. 

# Odiņu salas ar krācītēm. Kreisajā pusē Odiņu stāvkrasts.

# Dzelzbetona tilts- labajā krastā Rozēnu ciems.

#Līvupe- labā krasta pieteka, uz tās bijušas divas dzirnavas: vienas ~0.7 km no ietekas, otras- Kalnadzirnavas (Augšdzirnavas)- vēl ~3 km augstāk. Pie Kalnadzirnavām Līvupes gultnē atrodas lielais Lilles akmens, kas ir dabas aizsardzības objekts.

# Pužupīte- labā krasta pieteka. Starp Pužupīti un Līvupi augštecē izveidojas Dzirnu purvs. No turienes Salaca kļūst arvien straujāka. Šajā posmā atrodas Rozēnu krācītes.

# Egle ar vēja slotu- tās diamters 2.5 m. Lai toapskatītu, jāaiziet uz Staiceles- Mērnieku ceļa un aiz autobusa pieturas “Līči” jānogriežas pa sānceļu.

# Kalnīšu sala pirms Mērniekiem ir ~ 1 ha liela.

# Mērnieku krāces jeb bijušais dzirnavu dambis, aiz tām abos upes krastos parādās smilšakmens klintis- Mērnieku klintis labajā krastā un Ezerkalna klintis kreisajā krastā.

# Melnupe- labā krasta pieteka, uz tās bijušas Mērnieku dzirnavas.

# Bijušā Ainažu- Valmieras šaursliežu dzelzceļa tilts, pirms tā- Punčuru- Tikmaču brasls.

# Sarkanās klintis- redzamas kreisajā krastā. Tā ir Burtnieku svītas smilšakmens krauja, kas stiepjas vairāk nekā 400 m garumā un 10 m augstumā. Klintī atrodamas arī nelielas seklas alas un grotas, kas pieejamas tikai no upes puses.

# Upeskalna klintis- pēc 700 m labajā krastā un akmeņu nobirumu krāvums.

# Norenas upīte un Norenas dzirnavas- kreisā krasta pieteka, dzirnavas ir pilnībā nopostītas.

# Junču klintis- 150 m garas un 4-5 m augstas, tālāk Tačgalu krāces un Rostu klintis ar dažām nelielām alām.

# Māju grupa abos upes krastos.

# Karateru smilšu krupju atradne- zooloģiskais liegums 14 ha platībā.

Šajā vietā sākās Salacas straujākais posms, kasstiepjas līdz pat Vecsalacas tiltam. Sevišķi akmeņainas krāces ir pie Veckalēju mājām.

# Korģe- kreisā krasta pieteka. Aiz ietekas iezīmējas kreisā krasta krauja ar ceļu. Tur beidzas Salacas stāvkrasti, un upe ieplūst piejūras līdzenumā.

# Silvēveru tacis- pēdējais lielais kritums.

#Vecsalacas muižas komplekss un parks.

#Vecsalaca- pie Vecsalacas Salacas upe ir izpletusies līdz 50 m un kļuvusi ļoti sekla, ar akmeņainu gultni. Tur braukšana vietām ir visai apgrūtināta.