MARŠRUTI / Gauja / Valmiera- Cēsis

# Valmiera

# Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca- viena no senākajām Latvijas mūra celtnēm. Tās būvniecība iesākta 1283. gadā Livonijas ordeņa mestra Vilekina fon Endorfa laikā. Baznīcas tornī izveidota izstāžu zāle, savukārt par ziedojumiem no torņa skatu laukuma var vērot Valmieras panorāmu.

# Valmieras tilts.

# Uzraksts “Valmiera”- Jēra kalnu jau kopš 1935.gada rotā krāšņs ziedu uzraksts „Valmiera”. Parasti tas tiek veidots no košām, dzeltenām samtenēm.

# Šaursliežu dzelzceļa tilts- celts 1912. g. dzelzceļa līnijā Ainaži-Valmiera- Smiltene. Līnija tika slēgta 20. gs. 70. gados. Tagad tiek izmantots kā gājēju tilts.

# Gaujas Nacionālais parks- lielākais un vecākais nacionālais parks Latvijā. Tam raksturīga liela bioloģiskā daudzveidība, reljefa formu dažādība, avoti, smilšakmens atsegumi, gleznainas ainavas un savdabīgi dabas un kultūrvēstures pieminekļi. Gaujas Nacionālais parks sākas Jumaras upes ietekas un izveidots 1973. gadā. Tas vairāk nekā 90 tūkstošu hektāru platībā aizsargā Gaujas senielejas krāšņāko posmu no Valmieras līdz Murjāņiem.

# Pekas kalns- jeb Pilskalns ir viena no visvairāk pētītajām leģendārā Beverīnas pilskalna iespējamās atrašanās vietām. Tas atrodas Gaujas kreisajā krastā uz dienvidiem no Valmieras pilsētas. Pilskalnu 11.-13.gs. Apdzīvoja Tālavas latgaļi.

# Liepas iezis- koši balta smilšakmeņu siena. Senielejas pamatkrasts, daļēji - vecas virspalu terases krauja. Krauja ir 14 m augsta, bet pati klints - 10 m - augstākajā daļā. Pārējais iezis līdz 5 m augsts, pārsvarā nepārsniedz 4 m. Atsevišķās vietās sadala sengravas.

#Sietiņiezis- Sietiņiezis ir lielākais balto smilšakmeņu atsegums Latvijā un Baltijā -15 m augsts, 400 m plats, atsegums ir arī valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis. Nosaukumu ieguvis no bišu aliņām iezī. Teritorija labiekārtota, skatu vietas, piknika vieta. Klintis ērti apskatīt ejot pa taku.

# Grīviņu klints jeb Sarkanais iezis- slēpjas aiz kokiem (no Gaujas skatoties) pamatkrasta nogāzē. Garums - 300 m ar pārtraukumiem. Visaugstākā, 18 m augstā daļa ir 60 m gara, to veido sarkanīgi un sarkanīgi dzelteni smilšakmeņi ar vairākām izskalojuma nišām un iedobēm. Pēc 130 m pārtraukuma atkal 50 m garš atsegums 1,5 līdz 5 m. Virs Grīviņu ieža ir skaista krauja. Tuvumā atrodas Rūdavota ala, kas noteikta kā ziemojošo sikspārņu monitoringa stacija.

# Līču- Laņģu klintis- aptuveni kilometru gara smilšakmens krauja Gaujas senlejas kreisajā krastā. Tā nav saskatām no upes, tomēr atrodas pavisam tuvu. Klints maksimālais augstums ir ap 30 m. Klinšu apkārtnē ir ierīkota 7 km gara ērta pastaigu taka. No Līču–Laņģu klinšu piekājes izplūst ap 20 avotu, kuru darbības rezultātā izveidojušās dažāda garuma alas un dažādu izmēru nišas.

# Rauna.

# Dzelceļu tilts pār Raunu.

# Kazu iezis- nepilnu kilometru lejpus Raunas ietekas Gauja, kreisajā pamatkrastā, gandrīz taisnā leņķī pagriežas uz rietumiem. Šajā pagrieziena vietā no dziļa atvara izslejas sarkanīga smilšakmeņu siena. Nelīdzenās, sarkanīgās ieža sienas garums ir 300m. Raugoties no upes, iezīmējas divi prāvi izciļņi, kurus šķir sengrava un Gaujas līcītis. Vislielāko augstumu (16m) Kazu iezis sasniedz abu izciļņu virsotnēs. Citur ieža sienas augstums mainās no 3 līdz 10m.

# Ramātu klintis- graciozas, augstas klintis, kuras pilnībā apskatīt var tikai no upes puses.Uz tālāko klinšu galu var nokļūt, ejot pa taciņu virs klintīm un tad nolaižoties pa diezgan stāvu celiņu zemāk. Klinšu sākumā tuvāk Gaujai atrodas plašā, bet samērā īsā Spulgsūnas ala, pieejama tikai no upes puses.Ala virs ūdens klinšu sākumā piešķir tām krietni noslēpumaināku skatu.Klintis samērā grūti pieejamas.

# Ērgļu klintis- varena, majestātiska siena, kas ceļas ārā tieši no Gaujas. Visiespaidīgākās klintis Gaujas ielejā, raksturīgas ar vienlaidu monolītu smilšakmens virsmu. Teika stāsta, ka atbalss pret šo klinti skanējusi kā ērģeles, tādēļ tās iedēvētas par Ērģeļu klintīm. Sākotnēji tās sauktas par Pieškaļu iezi, bet padomju gados pārdēvētas. Klinšu siena ir 700 m gara, un 300 m apskalo Gauja. Pirmos 130 m veido līdz 22 m augsta, vertikāla smilšakmens siena, tālāk iezīmējas vairāki upē nedaudz ievirzīti izciļņi.

# Sarkanās klintis jeb Raiskuma iezis-  atrodas Gaujas labā pamatkrasta masīvā apmēram 0.5 km no vecās Raiskuma jeb Lieplejas kroga ēkas uz augšu pa Gauju.Klints stiepjas vairāku simtu metru garumā un ir sarkanā krāsā.

# Cēsis